Ceturtdien, 11. jūnijā plkst. 16:00 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā www.mantojums.lv Rīgā Mazā pils ielā 19 (pagalma zālē) notiks diskusija "Kultūras mantojuma saglabāšana valsts ekonomiskās krīzes apstākļos".

Kultūras mantojumu sabiedrība īpaši novērtē krīzes periodā. Situācijā, kad zuduši visi atbalsta punkti, kultūras mantojums cilvēka dzīvei piešķir jēgu un garīgo piepildījumu, apliecinot patiesu vērtību pastāvību. Ekonomiskās krīzes apstākļi kultūras mantojuma saglabāšanā ir iespēju izvērtēšanas laiks, ļaujot problēmas uztvert kā izaicinājumu. 2009.gada 27. un 28.maijā Vīnē un Bratislavā norisinājās Eiropas kultūras mantojuma vadītāju forums, kurā tika pieņemta rezolūcija par kultūras mantojuma stimulējošo lomu ekonomiskās recesijas laikā. Par rezolūcijas principiem foruma laikā vienojās 20 Eiropas valstu pārstāvji — kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības nozares vadītāji un eksperti.

Eiropas valstis ekonomikas veicināšanas pasākumos jeb tā saucamajās "krīzes paketēs" kā vienu no prioritātēm izvirza kultūras pieminekļu restaurāciju, tādējādi veicinot tradicionālo un vietējā ražojuma materiālu lietošanu, stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu darbību, radot daudz vairāk darba vietas nekā jaunās būvniecības nozarē un novirzot pēc iespējas vairāk līdzekļu darba algām. Kultūras pieminekļu restaurācija veicina līdzekļu novirzīšanu sabiedrībai, vairojot iedzīvotāju labklājību un dodot iespēju valsts politikai tai kalpot. Kultūras pieminekļu restaurācija risina arī energoefektivitātes jautājumus, jo restaurācijas process, salīdzinot ar jauno būvniecību, patērē daudz mazāk enerģijas un daudz vairāk līdzekļus izlieto darbaspēka apmaksai.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēlas veicināt diskusiju par kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmīgumu ekonomiskās krīzes apstākļos un šīs jomas ekonomisko un sociālo potenciālu. Rīkojot diskusiju Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēlas informēt par kopējo nostāju Eiropas valstīs — ekonomiskās recesijas laikā atbalstīt valsts mērogā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumus kā ekonomiskās attīstības, vides aizsardzības un sociālo problēmu risināšanas veicinātājus.

Kultūras mantojums kā stimuls ekonomiskās recesijas laikā

Eiropas kultūras mantojuma vadītāju forumā Bratislavā un Vīnē 2009.gada maijā tika uzrunātas visas Eiropas nacionālās valdības, lai pievērstu uzmanību kultūras mantojuma nozīmīgajai lomai ilgtspējīgā ekonomiskā attīstībā un ieviešanā, kā to jau ir demonstrējušas Francija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Slovākija. Kultūras mantojums var sniegt nozīmīgāko ieguldījumu. Kultūras mantojums nozīmē ne tikai Eiropas pagātni — tam ir nozīmīga loma Eiropas nākotnē.

Pierādījumi apliecina, ka ieguldījums kultūras mantojumā ir veiksmīgs risinājums ekonomiskās recesijas laikā, kam piemīt ilgtspējīgs, ilgtermiņa un izmērāms rezultāts. Mēs apzināmies, ka investējot restaurācijā vai vēsturisku ēku vai vietu izmantošanā, tiek radītas papildu darbavietas un ekonomiskā aktivitāte stimulēta vairāk nekā būvējot jaunas ēkas, ka kultūras mantojums stimulē sociālo vienotību, identitātes un vietizjūtu. Kultūras mantojums rada māju sajūtu.

Kultūras mantojuma stimuls darbojas trīs galvenajās jomās:

Ekonomikā — vēsturiskā rehabilitācija/atjaunošana/konservācija ir darba vides aktivizējošs pasākums, kas īpaši izpaužas mazo un vidējo uzņēmēju vidū. Publiskā sektora subsīdijas un nodokļu atvieglojumi kultūras mantojumam piesaista privātā sektora investīcijas attiecībā 1:7. Ieguldījumam kultūras mantojumā ir tiešs iespaids uz kultūras tūrismu, kas rada ilgtermiņa sociālo un ekonomisko labumu;
Vidē — tradicionālie būvniecības materiāli un būvniecības paņēmieni ir pierādīti kā videi draudzīgi. Vēsturisku ēku atjaunošana ne tikai saglabā iemiesojušos enerģiju un materiālos resursus, kas tika izmantoti pagātnē, bet arī samazina dārgu un potenciāli ekoloģiski kaitīgu jauno materiālu ražošanu;
Sociālā/kultūras joma — apziņa un interese par kultūras mantojumu pieaug pat ekonomiskās nedrošības laikā. Cilvēkiem rūp kultūras mantojums. Vēsturei un mantojumam ir instinktīva saikne ar cilvēka izjūtu par vietējo, nacionālo un Eiropas identitāti. Kopīgs kultūras mantojums ir galvenais komponents, kas nodrošina sociālo vienotību un integrāciju. Vēsturiskās vietas ir nozīmīgs faktors dzīves kvalitātes nodrošināšanā — kultūras mantojums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēks izvēlas konkrētu dzīves un darba vietu.
Eiropas kultūras mantojuma vadītāju forums atgādina valdībām saistības, ko tās uzņēmušās līdz ar starptautisku konvenciju par kultūras mantojuma aizsardzību pieņemšanu un pienākumu nodrošināt, lai nacionālā politika, tai skaitā ekonomikas atgūšanās pasākumi, radītu pozitīvu ietekmi uz kultūras mantojumu.

Ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz ieguldījums kultūras mantojumā, Eiropas kultūras mantojuma vadītāju forums aicina paredzēt ekonomikas atveseļošanas pasākumu budžetā finansējumu vēsturisku ēku un vietu konservācijai un atjaunošanai. Kultūras mantojums ir efektīvs instruments ekonomiskās atdzimšanas stimulēšanai un darbavietu radīšanai.

Informāciju sagatavoja / Katrīna Kukaine / Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece

10.06.2009.